Ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos visa uzmanība mūsu latviešu sportistiem. Nezinu, kurā brīdi izjutu lielāku saviļņojumu, jūtot līdzi kamaniņu braucējiem brāļiem Šiciem, Latvijas hokeja izlases pašaizliedzīgajai cīņai, skeletonistiem brāļiem Dukuriem vai bobslejistu četrinieku triumfam, bet biju ļoti lepns, ka mūsu mazā Latvija šo olimpiādi pierakstīja ne tikai ar bronzas un sudraba medaļu burtiem, bet ar atbildību, cieņu, lielu darbu, spītu, izturību un patiesu prieku un mīlestību pret savu tautu un valsti. Un tad Ukraina....bez vārdiem, tikai dziļa cieņa un apbrīns. Uz mana krāsainā spārna norit asara- tieši tāda pati, kāda skolas projektu nedēļas noslēgumā, kad 6.B klases meitenes dziedāja pašsacerētu skolas himnu un 6.C klases skolēni zālē ienesa pašizveidoto Bauskas sākumskolas karogu. Šīs emocijas man ir ļoti dārgas, jo tās iekrāso manu, Tavu un sabiedrības vērtību skalu. ATBILDĪBA, GODS, PATRIOTISMS- tādas vērtības es šonedēļ ierakstu savā sirdī.
Ar ko Tev saistās šie vārdi un vai Tev tie ir svarīgi?
Domāju, ka šie vārdi ir ļoti cieši saistīti savā starpā. Atbildība ir arī mana sirdsapziņa, es atbildu par veiktajiem darbiem, par iecerēm, par cilvēkiem, kuri man uzticas; ja tajos ir ielikta sirds, tad viss veicas un ir liels gods dzīvot un strādāt pēc labākās sirdsapziņas. Un līdzās ir patriotisms, ko var nosaukt vienkāršākā vārdā- savas ģimenes, sava kolektīva, savas skolas, dzimtās vietas, savas zemes mīlestība. Paveicot kaut vai sīkāko darbiņu, kas vairo prieku sev un citiem, mēs esam gan atbildīgi, gan patriotiski, un tas ir arī mūsu katra gods.
AtbildētDzēstLai gūtu panākumus, lai dzīvē kaut ko sasniegtu šie vārdi ir SVARĪGI.Ģimene ir vieta, kur mēs mācāmies pamatvērtības. Ne velti latviešu tautas sakāmvārds skan - "Ceļa spieķi iedod tēvs, ceļamaizi māte." Atbildība, gods, patriotisms sākas ģimenē. Sākumā bērniem tiek uzticēti mazi pašapkalpošanās darbiņi, atbildība par mājdzīvniekiem, jaunākiem brāļiem, māsām. Skolā jāuzņemas atbildība par savu mācību darbu, par mācību sasniegumiem. Jāmācās godprātīgi, atbilstoši savām spējām. Jāaizstāv klases, skolas gods konkursos, olimpiādēs, sporta sacensībās. Jābūt savas klases, skolas patriotam. Ir jālepojas ar ģimeni, skolu! Es to daru! Man ir gods būt par skolas direktori, tā ir milzīga atbildība. Es esmu savas skolas patriote. Daru šo darbu ar prieku. Un saku PALDIES saviem vecākiem, kuri man iedevuši pamatvērtības:atbildību, patriotismu, mīlestību pret cilvēkiem utt
AtbildētDzēstMans gods ir tāds, kad es kaut ko izdaru pareizi un visi ir apmierināti.
AtbildētDzēstEs godu izjūtu tad , kad mani paslavē vai kad es pārstāvu savu skolu.
AtbildētDzēstGods . Gods ir mana valoda , mana valsts .
AtbildētDzēstGodu es izjūtu tad kad pārstāvu savu skolu.
AtbildētDzēstman gods saistās ar to, ka es kaut kur uzvaru, un visi mani slavē
AtbildētDzēst- ` Katram ir savs Gods , ar kuru var lepoties . `
AtbildētDzēstGods ir lepnums un tā izjūta, kad citiem ir bijis svarīgs tavs darbs un tevi apbrīno...
AtbildētDzēstŠo komentāru ir noņēmis autors.
AtbildētDzēstEs uzskatu, ka gods ir kādam palīdzēt vai kaut ko pašam paveikt.
AtbildētDzēstGods ir tad , kad tu izdari kaut ko lietderīgu un par to vari būt lepns . Tā ir sajūta , kuru katrs izjūt citādāk , tāpat kā laimi . Godu var salīdzināt ar cieņu – cieņu pret savu valsti , par savu skolu , par ģimeni un visu , kas ir apkārt .
AtbildētDzēstMan gods nozīmē, kad es lepojos par kaut ko,ne vienmēr par sevi ,dažreiz par savu valsti,par savu ģimeni,bet, ja es lepojos par sevi, tad tikai tad ,ja man kaut kas ir izdevies labāk nekā citā reizē.
AtbildētDzēstGods ir zelts, kas nekad neizdziest, godu var izjust tad, kad tu sasniedz to, ko tu vēlies visvairāk, vai arī, kad tava ģimene un tauta sasniedz kaut ko.
AtbildētDzēstEs domāju, ka katra cilvēka gods ir kādam palīdzēt.
AtbildētDzēstJa būsi savu darbu veicis atbildīgi, cik labi vien vari, tad būsi pret sevi bijis godprātīgs. Tad būs prieks par sevi, par savu paveikto darbu. Tad saka ,ka cilvēks prot cienīt sevi,savu ģimeni ,apkārtējos, skolu, pilsētu. Cik daudz būtu prieka apkārt, ja visi mēs vienmēr ļoti atbildīgi darītu savus mazos un lielos darbus.
AtbildētDzēstVārds "gods" stipri saistīts ar vārdu "godīgums", kas, savukārt, vislabāk izjūtams cilvēku savstarpējās atiecībās. To izjūtam kā patiesumu, abpusēju uzticību un sirsnīgu drošību.
AtbildētDzēstŠajā jaukajā pavasara rītā atvēlēsim kaut piecas minūtes pārdomām par sevi pašu... cik godīgi vien varam...
Atbildība, gods un patriotisms - svarīgi un nopienti vārdi, taču mūsu gadsimtā jau tik izvazāti pa malu malām, ka reizēm liekas tiem zudusi veertība! Tāpēc, lasot šo, esmu tiešām gandarīta, ka mums ir vel tādi cilvēki, kas nav aizmirsuši šo vārdu patieso nozīmi. Ir vērtības kuras nedrīks izzust, tieši tāpēc, lai cilvēki būtu cilvēki un labestībai vel būtu ticība.
AtbildētDzēstAtbildība, manuprāt, ir jāaudzina jau no agras bernības. Ja tās nav padsmit gados, tad nebūs arī vēlāk. Tas nu ir jāsaprot un japieņem. Atbildības uzņemšanās ir panākumu atslēga, uzskatu, ka tā ir viena no pamatakmeņiem mūsu rakstura mūrī.
Gods... ja uz to pašu vārdu paskatās mazliet, tikai mazliet savadāk! Gods ir sinonīms vārdam reputācija - mans paša gods! Cilvēka gods ir kā viņa vizītkarte, tā spēj pateikt par cilvēku vairāk nekā sākumā šķiet. Ir svarīgi savu godu turēt tīru un skaidru, zināt, kā to neaptraipīt.
Patriotisms no visiem šiem vārdiem ir vienīgais, kas patiesi liek kam dziļi sirdī ietrīsēties. Pašlaik, tālumā esot, šo vārdu es sāku vairāk godāt, novērtēt. Tikai tagad es saprotu, cik ļoti mīlu savu zemi, tās iecienītās vietas pa kurām ik dienu staigāju, tos skatus, kurus ik dienu manas acis uzlūkoja, pat cilvēkus, kurus sastapu savā ceļā ik dienu, nezinot kurp tie iet! Viss tagad šķiet tik dārgs un mīļš, un es domāju, ka tieši tā izpaužas patriotisms. Savas zemes, savas vietas pasaulē mīlēšana. Savas valodas, cilvēku, skatu, varbūt pat malziet neapdomīgo politiķu, bet tie visi ir mūsu, tikai un vienigi mūsu! Ir svarīgi būt patriotam, lai nepazaudētu sevi, savu būtību un valsti. Jo īpaši šajā saspringtajā laikā, kad lielvalstis ar cilvekiem spēlējās kā ar marionetēm. Tieši tagad ir svarīgi būt vislielākajam patriotam un visstiprāk mīlēt savu dzimteni!
Šie vārdi lika aizdomāties arī man mazliet tālāk aiz ikdienas apvāršņa, dziļāk sirdī. Ir svarīgi par to runāt, rakstīt un domāt. Arī es vēlējos padalīties savos uzskatos ar jums. Paldies, ka atgadinājāt man un citiem par šīm neatņemamajām vērtībam.
Ar sveicieniem no tālienes!
Paldies par sveicieniem no tālienes, paldies, ka padalījāties ar saviem uzskatiem. Lasot komentāru, jutu smeldzi, ilgas pēc savas zemes. Laikam reizēm mēs un mūsu bērni neprotam novērtēt to, kas mums jau ir - darbs, mājas, ģimene savā zemē, savā valstī. Reizēm aizmirstam latviešu sakāmvārdu " Savas mājas dūmi ir mīļāki nekā svešas malas saules stari."
AtbildētDzēstLai pēc iespējas ātrāk izdodas atgriezties vietā, kas šķiet tik dārga un mīļa.